top of page
Ventilējamā Fasāde
SVARĪGI
Lielākie siltuma zudumi rodas, ja ēkā ir nepietiekama siltumizolācija vai arī tā ir novecojusi un vairs nepilda savas funkcijas. Tāpat cieš to māju iedzīvotāji, kuru ēkās nav veikti energoefektivitāti uzlabojoši remontdarbi – nav mainīti logi un ārdurvis, bēniņi un pagrabs nav atbilstoši siltināts utml. Savlaicīgi īstenojot ēkas siltināšanu, iespējams nodrošināt dzīvokļos komfortablu temperatūru, un, ja vienlaikus ir veikti arī uzlabojumi siltummezgla darbībā, tad visai mājai iespējams regulēt siltuma padevi atbilstoši temperatūrai ārā.
Kam paredzēta fasādes ventilācija?
Pabeidzot vai rekonstruējot fasādi, kā likums, tās izolācija tiek veikta pa visu ceļu. Tiekoties pēc labākās siltumizolācijas, klients bieži aizmirst vai ignorē vissvarīgāko izolācijas indikatoru – tvaika caurlaidību.
Kondensāta veidošanās princips izskaidro, kā tas notiek: dažādu temperatūru (aukstuma un karstuma) saskares vietā mitrums uzkrājas uz cietām virsmām. Tas bieži ir iemesls “ledus sienām” vai bojātai iekšējai apdarei. Vienīgā izeja ir nodrošināt, ka mitrums var brīvi iztvaikot atmosfērā, t.i., ārpus ēkas.
Atšķirībā no “slapja”, ventilējamai fasādei nav javas kārtas, bet tā arī droši aizsargā sienu, ļaujot mitrumam izkļūt no izolācijas. Tajā pašā laikā bazalta vai stikla vates plātņu montāžas metode ir identiska – uz īpašas līmes un “jumta” dībeļiem (dažreiz bez līmes). Uzstādot ventilējamu fasādi, uz sienas ir iepriekš uzstādīti enkuri vai pagarinājuma profils, lai vēlāk piestiprinātu apdares materiālu.
Ventilējamā fasāde: 1 – pamatne; 2 – siena; 3 – enkura skrūve; 4 – gaisa plūsma (bildē nav iezīmēts); 5 – kronšteins; 6 – galvenais ceļvedis; 7 – saliktas kasetes; 8 – siltumizolācija
Ventilējama fasāde-darbības princips.
bottom of page